RSS

Monthly Archives: Septembris 2011

Āfrikas ritmos

Patīk tie Āfrikas ritmi. Džeks dzied trijās valodās: wolof, franču un kreolu. Kopumā ideja, protams, par Āfrikas vienotību. Tāda neliela himna.

Advertisements
 
Komentēt

Posted by uz Septembris 15, 2011 in This is Africa

 

Par bērniem.

Evij, ceru, ka neļaunojies, ka citēju tavu vēstuli, bet tu trāpīji tieši desmitniekā un vēlreiz akcentēji to, ko gribu pateikt.

”Man arī sirds sažņaudzās lasot par mazo bērnu spēļlietām un iedomājoties, kā mums te Latvijā dažos bērnunamos sviež atpakaļ mantas un drēbes, kas tiek noziedotas. Mums darbā drīz būs viens labdarības projekts, kura ietvaros katra filiāle vāks naudu kādam bērnunamam un man gadījās 2 tādi no Limbažu rajona. Biju aizbraukusi apciemot bērnus (un jauniešus), man arī palika skumji. Un, kad prombraucot mani vēl tie bērni ielenca un apķēra… ufff… patiesībā, viss, kas mums vajadzīgs, slēpjas mīlestībā un uzmanībā. Un to laikam pierāda arī tas, ko raksti – lai gan Senegālā valda nabadzība, cilvēki ir dzīvespriecīgi. Tā arī mums jāmācās novērtēt katra diena. Vēl ko es ievēroju – viņu krāsainās drēbes, kas tā kontrastē ar melno ādu! Bet cik fantastiski labi izskatās! Mēs bieži ģērbjamies pelēki, melni, tumši un noteikti vajadzētu vairāk piedomāt par krāsu psiholoģiju, jo uzvelkot kaut ko tik košu, taču nav iespējams skumt un bēdāties!”

Un patiešām Senegālā ļoti mīl bērnus. Ar 13 milj. iedzīvotāju te ir tikai daži bērnu nami, kas galvenokārt paredzēti tādiem bērniem, kuriem vispār nav ģimenes. Jo jau pašas kultūras pamatos senegāliešiem raksturīgas lielas ģimenes ar ļoti ciešām radu saitēm. Tāpat arī islams nosaka attiecības ģimenē un aicina mīlēt bērnus. Piemēram paši lielākie islama svētki ”Tabaski”, kas notiek 2 mēnešus pēc Khorité tiek svinēti par godu bērniem.

Un, ja godīgi, es nezinu, kā saglabāt to dzīvesprieku arī Latvijā. Man pašai ar to ir daudz problēmu. Bet nu turpmāk, kad bēdāšos, atcerēšos Āfriku 🙂

 
Komentēt

Posted by uz Septembris 8, 2011 in This is Africa

 

Burvestības Āfrikā jeb ‘’ Paldies Dievam, pi**is ir atgriezies!’’

Kādu vakaru ar draugiem sākām runāt par visādām mistiskām lietām, kas sastopamas Āfrikā un konkrēti Senegālā. Nu jāteic- traki cilvēki. Šeit ir sastopami tā saucamie ‘’fallu zagļi’’, kas zog vīriešu mantību. Galvenokārt šādas burvestības praktizē nigērieši un notiek tas ļoti vienkārši- sarokojoties. Divi nepazīstami vīrieši sarokojas savā starpā, un tas, kurš ir zaglis, ar domu spēku vai kaut kādiem buramvārdiem ‘’nozog’’ otram visu viņa bagātību. Otrs to var pat nepamanīt, līdz kamēr neuznāk vēlme pačurāt…tur praktiski nekas nav palicis. Tad jāiet pie vietējiem šamaņiem, kas ‘’atbur’’ mantību atpakaļ. Un šīs problēmas risināšanā ir iesaistīta pat policija, un ir pilnīgi normāli iesniegt sūdzību policistam, ka ir nozagts loceklis… jo policistiem pašiem arī tiek zagti locekļi. Prasīju, kādas tad ir pašaizsardzības metodes. Galvenokārt, izvairīties var tad, ja nesveicinās ar nepazīstamiem vai šaubīgiem cilvēkiem. Un, ja tomēr sarokojas, tad otru roku vajag turēt bikšu priekškabatā un uzreiz pārbaudīt, vai viss ir vietā. Tepat, universitātē, esot bijis gadījums, kad vienam studentam gadījās šāda nelaime, bet viņš to pamanīja praktiski uzreiz. Sasaucot blakus stāvošos draugus, viņi panāca zagli un piespieda viņu atdot nozagto. Pēc tam, protams, viņam tika izsisti zobi. Beigās esot bijis labs skats, kad vesels bars ar cilvēkiem esot priekā saucis :’’ Paldies Dievam, mūsu pi**is ir atgriezies!’’

Sievietēm savukārt ir cita problēma. Viņas var dabūt sev sātanu kā draugu, pašām par to nemaz nenojaušot. Tiek uzskatīts, ka stunda pirms saulrieta ir ļauno garu, burvju un sātana stunda. Šajā laikā sievietēm nav ieteicams iet ārā no mājām. Bet nu, protams, kura tad 21. gadsimtā ievēro šādas tradīcijas. Ja sieviete ir precējusies, sātans, būdams greizsirdīgs, veicina dažādus konfliktus ģimenē. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēkiem apprecoties, jaunais vīrs pēkšņi nomirst neilgu laiku pēc kāzām. Tas nozīmējot, ka sievai bijis draugs sātans, kur tad arī nogalinājis jauno vīru.

Viens no mūsu draugiem pat teicis, ka viņš neielaižas sarunās ar nepazīstamām meitenēm vakaros vai naktīs. It īpaši, ja tā ir ļoti skaista meitene. Viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka viņai ir sakars ar sātanu.

 
Komentēt

Posted by uz Septembris 7, 2011 in This is Africa

 
Mala

1. Interesanti un pārsteidzoši, cik te daudz jāņtārpiņu. Pirmo reizi redzu, ka var tik spoži mirgot. Tumšajā Āfrikas naktī gaisā mirgo mazas zaļas gaismiņas- ģeniāls skats.

2. Te ir ļoti daudz ežu (jo te ir ĻOTI daudz kukaiņu!!!!!). Un te ir zaķi.

3. Šodien no rīta bija ļoti apmācies un taisījās uz lietu un gaiss bija tik dzestrs un vēss. Goda vārds, smaržoja pēc Latvijas laukiem.

Bet tomēr, vēl esot šeit, man jau tagad pietrūkst Āfrikas, jo, lai cik grūti šeit būtu un lai cik nabadzīgi būtu cilvēki, dzīvesprieka ziņā viņi mums, eiropiešiem, pamatīgi ieliek!!!!!

Šādi dejo Senegālas klubos…nevis vienkārši kratās, kā to dara Eiropā 😀

Ar saulainiem sveicieniem,

Aicha Ndiaye (Diāna Stendzeniece)

Trīs momenti, kas atgādina par mājām.

 
Komentēt

Posted by uz Septembris 7, 2011 in This is Africa

 

Ramadāna noslēguma svētki Khorité

31. augustā musulmaņi svinēja vienus no lielākajiem svētkiem. Lielākā daļa mūsu draugu draugu aizbrauca pie savām ģimenēm uz Dakāru vai citām pilsētām, mēs palikām St.Louis un tikām uzaicināti ciemos pie Žila tēva ģimenes. Ar Bendžaminu noķērām no rīta taksi, izbraucām cauri pilsētas centram, ko pirmo reizi redzēju tik salīdzinoši tukšu, jo visi veikali bija ciet un cilvēki pavadīja laiku ar savām ģimenēm. Piestājām pie kāda augļu tirgotāja, lai nopirktu mango, jo ar tukšām rokām tomēr ciemos nebrauc. Atbraucot,uzreiz  tiekam cienāti ar čagri, kas ir šī svētku rīta tradicionālais ēdiens un sastāv, no prosas graudiem, kokosriekstu piena, riekstiem, banāniem. Tādu gan gribētos ēst katru dienu! Pēc ēšanas var arī drusku pastrādāt, tāpēc aizgāju palīdzēt sievietēm tīrīt kartupeļus. Vīri savukārt svinīgi uzasināja nazi un nokāva vistu. Noteikti izklausās dīvaini, ja pusdienās pasniedz vārītus makaronus ar rozīnēm un ceptiem kartupeļiem 😀 un ceptu vistiņu. Bet ļoti garšīgi. Un wolof valodā ir vārds virmisel, kas nozīmē to pašu ko krieviski ‘’вирмишель’’.

Vakarā pirms saulrieta visi musulmaņi izpilda galveno svētku rituālu- viņi iet pie saviem radiem, draugiem un lūdz viens otram piedošanu par visu, ko viņi darījuši slikti visa gada laikā. Cilvēki ir ļoti skaisti saposušies, visiem jaunas drēbes, sievietēm frizūras, cilvēki smaidīgi, satiekas un apskaujas. Patīkama un priekpilna gaisotne.

Nākamajā dienā, protams, visi guļ, tāds miers apkārt.

Vispār, ja vēl nedaudz jāpievēršas islāma varenumam, tad jāpiemin tāds fakts, ka uz ramadāna beigām notiek visādi brīnumi, piemēram, Allaha vārds parādās iegravēts uz dažādiem augļiem, uz zivīm, ūdenī. Arī šogad noticis tāds brīnums, to pat rādīja pa televizoru kādā reportāžā, ka vienā pilsētā tika noplūkts greipfrūts, kuram uz mizas bija kā iegravēta Allaha zīme. Citus gadus, piemēram, ir atrasti koki, kuru stumbri ir saliekti dažādās lūgšanu pozīcijās.

 
Komentēt

Posted by uz Septembris 7, 2011 in This is Africa